Aizliegtais auglis

Es reibstu no Tavas klātbūtnes,
no domām par Tevi es ļimstu,
kad pretim nākot Tu ziedus man nes,
ik reizi no jauna es dzimstu.


Kad ikdienas steiga mūs šķirti nes,
es aizmirstos mazliet un rimstu,
bet, ieraugot laimīgas meitenes,
atmiņās sūrās es grimstu.


Kad ziedēt sāk dzeltenās samtenes,
pa tukšajām ieliņām klimstu,
pie Tevis spārnota mīla nes,
kaut domās lai reibtu un ļimtu!

Gar baznīcu ejot es saprotu,
cik daudz manā sirdī ir grēku,
bet kur lai, kur lai es atrodu
no Tevis atteikties spēku? ........