Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es ticu tam.....

Es ticu brīnumam
Un mīlai ticu es
Tad kas par to, ka dzīve reizēm rūgtus brīžus nes.

Arvien vēl ķepurojos pretī-
Turos saviem spēkiem
Un ticu fanātiski, ka būs brīdis kad es lēkāšu no priekiem.

Ar sirdi drebošu-
Tā tuvo laimi jūtu,
Kaut būtu īsta tā,lai tikai mīla īsta,īstas jūtas būtu.

Kur melu nemēdz būt,
Nav krāpšanas un naida.
Kur saule abiem spīd un mēness abiem kopā zvaigžņu lietu raida.

Ir zināms,laika nav-
Tā vientuļš brīdis baida,
Bet brīnumaino mirkli gaidu es un ticu ka kāds cits to arī gaida.

Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-11-29 12:46 
:)) Vispār uzjautrināja, nu gluži kā romantiskais šlāgeru laiks, "cauri visiem dzīves
ērkšķiem izvedīs mūs prieks"
 hameleons  2009-03-12 12:28 
tev ir tādas tiesības jo neesi sieviete!;-P
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?