Mans Dzejolis iz vecas laades - Ragana

Es kamolā satinu savu sāpi..
Tas izkrina nejauši no manām rokām,
Un izbira uz grīdas bēdas ar mokām..
Tu zvērīgām acīm tās skatīji kā ļauns burvis
- Ragana!- noteici un aizcirti durvis.

Grauds iekrita sirdī un palaida saknes..
Ar slotu pie Tevis es lidošu sapņos,
Es būšu Tavs mugrs nakti un dienu,
Tev aptrūks spēka cīņā ar mani..
Tu redzēsi visur tik mani vienu..
Nāks draugi pie Tevis ar manu seju..
Un sapņos par sevi Tev lasīšu dzeju..
Līdz nespēkā kritīsi pie manām kājām
Ar stikla acīm es skatīšu Tevi..
Klusā balsī - Piedod - Tu teiksi man,
Tie nenozīmēs man neko, lai jau skan.
Ir saknes tik dziļas un sirdi apņems tās.
Viss skaistais, kas bijis - nu vairs neskaitās..