Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vīzija ziemā

Es zinu
Sniegs kupenās krāsies
Un žagaru kaudzē
Zvirbuļi dusmīgi rāsies.
Es zinu
Ilgs mūžību garu šī ziema,
Ar saliem, ar tumsu,
Bez smaidiem un saulstara viena.
Es zinu
Ka nāves palagos baltos
Tiks apsegti lauki
Un meži un koki staltie.
Es zinu
No skumjām kaucu un raudu
Pat sprakstošā plīts
Nespēs sniegt man vasaras baudu.
Es zinu
Tas aukstums nebeigsies
Es dzisīšu lēnām,
Uz kapa suns gaudos un ries!
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2022-11-22 22:41 
kaut kāds kolektīvā fatālisma uzliesmojums šeit beidzamajā laikā
 gobis  2022-11-23 13:29 
tā vien gribas šobrīd aizmigt
un pamosties uz
bērzu sulu laiku ...
 Njutons  2022-11-25 09:28 
... ziema man vienmēr ir bijusi pretīga.. neatkarīgi no tā kā to apdzied dzejnieki.
Morgs un ledus nav manā gaumē...
 Runcs  2022-11-25 23:24 
jprst :D pat ēdams, pēdējā rinda tik rīklē šķērsām iemetās :D
 malva  2023-11-09 18:00 
Nu - morgs gaumē var nebūt, bet ziema ar ledu `pretīgi`? Kā spļāviens ziemeļniekiem
vaigā. yt rāda - brieži, jurta, mūžīgs ledus nun sniegs, bet mīlējas, dzimst, bērni
ripo pa kupenām, smaida, ēd ar sudraba karotēm.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?