Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Zvaigzne miglā

Nakts migla pārklāja debesis,
Par nespodru bluķi pārvētās mēnesis.
Tam apkārt daudz zvaigžņu trīcēja,
Līdz beidzot viena -uz zemes nokrita.
Iesim meklēt to,
Zvaigzni šo kritušo!
Zem kājām tumsa un dubļi šķīst:
Tā gadās, kad dažreiz pa dienu līst.
Vai tiešām zvaigzne nevar no tumsas bļaut?
Mēs negribām viņai izkūpēt ļaut.
Kas zina, vai nebūs tā noreibusi?
Mēs korķējām šampi uz kritiena pusi.
Ja tiešām tā klusēs un neatsauksies,
Tad nāksies mums pašiem.. piedzerties!
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2021-09-20 01:25 
pie taa triiceeja man nostraadaja drebulji drebina unj triceklji tricina unj taalak
es vairs nopietni palasiit nespeeju! :DDD
 Susurlacic  2021-09-20 09:38 
.. arī uz to mums ir jāiedzer...
 Cerinju_Peeteris  2021-09-20 11:44 
[atklišķina alus skārdeni]
 Runcs  2021-09-20 21:57 
skoļ :))
 vanadziene56  2021-09-20 23:33 
Prozaiskās beigas nokāva sākuma romantiku. Beigts un pagalam!!!...
 Susurlacic  2021-09-23 12:54 
vanadzien.. lāči nedrīkst būt romantiski.. citādi bites kļūs nekaunīgas...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?