69. nodaļā

Pats svarīgākais punkts gleznā
Asins piliens labajā stūrī
Kad tu norāvi gleznu no sienas
Asaras nevienas...
Es gāju tai pāri
Man bija "tās dienas"
Un mūsu hipotētiskais bērns
Izšķīda līdz gleznas ietvaram
Tad tu ņēmi benzīnkannu
Un trešā stāva dzīvoklī aizdedzināji uz grīdas sārtu
Es asiņoju starp degošām sienām un griestiem,
mans spontānais grēks izrādījās neauglīgs...
Sadega viss un es un tu
Mūsu neesošais bērns smejas ugunij pa vidu
un pieprasa savas mantiņas
Tad arī tās aizdegās
Neredzamais bērns pārbijās
Es paņēmu rokās, auklēju to
Un lūdzu tevi, paskaidro
kāpēc tam visamtā bija jānotiek
Mums par krāsmatām jāpaliek.