Var atgriezties viss?

Ar gadiem rūgtums sakrājas
un nepiesauktas skumjas māc
par ilūzijām zaudētām,
par ideāliem sasistiem,
par cerībām daudz lolotām
un dzīvē nepiepildītām...

Un jāatzīst - patiešām žēl,
ka melodijas skaistākās
ar prelūdijām nesākās
un pārtrūka bez reprīzes,
ka bija tikai kupīras
un koda nebija nemaz.

Bet dziļi pelnos ierausta,
Pavisam sīka ogle plēn,
Ar ticību - reiz uzliesmot,
Kā Fēnikss pelnos atdzimstot.

Šī mazā, vārā oglīte,
Cik apskaužama tomēr tā,
Jo dzīves liesmu saglabā,
Lai atgrieztos pie sākuma.