Tikai sev vien...

Es, staigādams lejā,
daudz domājis esmu -
kāpēc mākoņi klaiņo
virs manis mūždien.
Tie atņem man laiku
augšup celties
pie varavīksnes,
lai smaidu zagt tai.
Neviens netiesās mani,
smaids ir par brīvu,
un varbūt jau rīt
gaida mājupceļš.
Tur skaistākā dzīvē
es augšpusē biju,
kaut ārpuse tā -
brīvi elpoju es.
Gribas dāvāt sev laika
okeānu,
gribas atrast sev laiku,
tikai sev vien...