Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mēs bieži nepamanām

Mēs bieži nepamanām zagšus mestos skatus,
jo sirdī, domās kāda cita mīt,
bet mīlēt slepeni,
tur nav ko kautrēties,
jo pēkšņi viss var mainīties jau rīt.

Lai dienas iet, bet jūtas ilgi nesaglabāt,
ja ļaujam kaisles vētrai norimties.
Bez abpusējām jūtām,
tās kā pātaga,
mūs nežēlīgi sit,liek nolaisties.

Tad nesaņemot atbildi, kā cerējuši,
mēs pēkšņi atceramies zagšus skatienu,
kas atkal ievaino - ak Dievs! –
jo izrādās -
tā uzticīgi mīlējusi ir...

Šai dzīves virpulī,
visdārgākais ir tas,
ka mīlestība vieno
jūtas patiesas.




Viedokļi par dzejoli
 straume22  2019-04-09 08:23 
"Mīlestībai vajadzīga zināma vientiesība. Tā tev ir. Glabā to. Tā ir dieva dāvana.
Reiz pazaudēta, tā vairs nav atgūstama."(Ēriha M. Remarka atziņa)
 klusaisMiileetaajs  2019-04-13 17:55 
Nevar un nevar tas mūsu bariss bez fiziskas tuvības iztikt. Nevar un viss! Un
iepūtiet jūs viņam..! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?