Ne jau pirmās Ziemas trakums

Nedaudz apdedzis pīrāgs,
Speķis, kas atņemts žurkai,
Kāpstu spainis ar rūsu,
Skābēti guķi pieclitru burkā.

Tas viss, kas no rudens palicis,
Deguns sarkans, kad aukstumu saticis.

Tādi tie prieki,
Tādi tie svētki.
Savas noskaņas,
Nemēruu lēti.

Vēl jāiet uz mežu,
Nav tur ko skaust.
Cirtiens pa labi,
Cirtiens pa kreisi..
Bij Vieglāk mazās eglītes
Lauzt!

Labi, ka pagrabā
Uz uguns brāga.
Tiks mežnieka vecim
Pilīte kāda.