šo dzeju nevajag lasīt

šo dzeju nevajag lasīt
(tā nav sprediķis mesā)
tas ir kā kratīties
pa izdangātu lauku ceļu
cietos zirga ratos
bet tu jau to nezini
tu pa asfaltu
un tikai mersedesā
tā ir kā ātrais kredīts
bitīt matos
izlasi pantiņu vienu
un jāatdod vismaz “Poēma par pienu”
ja izlasi visu
nepietiek pat ar “Zelta teļu”
jāiet vien tālāk
zemākus procentus medīt
šo dzeju nevajag lasīt
tā ir kā valdība
no īstiem neprofesionāļiem
nenormāli neprofesionāla
bāla
kaut no vietējā māla
bet glazēta
ar svešzemju sāļiem
un nav no kā prasīt
šajā dzejā ir tikai vārdi
izmantoti jau tūkstošiem reižu
caur smadzeņu ofšoriem
iepirkumu shēmām
saeimas debatēs
partiju programmās
valstsvīru runās
uzrunās referātos
par dažnedažādās tēmām
šo dzeju nevajag lasīt
to zemtekstos tāpat ievazās
kā Budu Muhamedu Jēzu
kā migrantu pūļus
pāri robežām
aprobežotos prātos
un nedod dievs
klusums lai neiestātos
dzied Parīze Marseljēzu