Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..pret ziemu kā svētkiem

Aukstums kļūst mokošs, Bads piemeklē zemi.
Laiks velkas lēnāk par lēnu.
Pārslas kā cements, iekausē dzīvos.
Nevaid šeit laimīgo, nevaid še brīvo.

Daži pērk krelles, Citi ieziepē virves
Vai cerības izdzīvos,
Starp meliem un tirgiem?

Salavecis ar puņķainu bārdu,
Lamā briežus un sabrauktu siena zārdu:

Skatiet maitas, kur kājas liekat!
Neceriet, ka ziema man arī sagādā prieku.

Katru gadu pie debīliem sīčiem,
Dzenu sevi un briežus caur mežiem un līčiem.

Viss apnicis, nojucis un visiem sen zināms,
Vien laika josta starp kājām vēl tinās.

Trīs soļi uz priekšu, simts atpakaļ
Lūpas kļūst bālas un deguns sūnaini zaļš.

Kas tie par priekiem, kas tie par svētkiem?
Labāk ar briežiem krist mīlas grēkā
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2018-12-11 22:47 
debiliem nomaini arj izlaistiem. tic man, buus labaak. :D
 adias  2018-12-12 22:47 
Pee. Neuzrunāja. Arī atskaņu pamaz. Tāda vienas domas pārzelēšana vairākkārt.
 ankoridzha  2018-12-13 11:28 
Varētu iebilst pret puņķainu salaveci un debiliem sīčiem, bet atskaņu gan te diezgan.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu