Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

MANA SIRDS

Kā uzplaukst pumpurs ziedam,
Tā uzplaukst mana sirds.
Un neslēpju vairs acis,
Kad mīlestība tajās mirdz.
Tā ir kā kalnu upe,
Kas strauja un ātri plūst,
Un ienirstu es tajā
Vēso,dzestro elpu just.
Tik baltas ūdensrozes-
Tās viņas spārnos zied.
Es pinu rožu kroni,
Un dvēsl`e mana dzied.
Ar balto rožu rotu
Es lūdzu upei,lai nes
Tev nelielu saules staru,
Ko iepinu tajā es.
Kad iespīd tas Tavā logā,
Ļauj viņam iekšā nākt.
Ar šo silto saules smaidu
Esmu Tev šobrīd es klāt.

Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2018-12-09 18:38 
pirjmas trejas rindiinas lasiiju unj nodomaaju - vo, shaa ieriFmees.
tas nenotika.

parj kalnu pupi viss patika tiktaal, kad saakas njurkaashana.
man, kalnu upes
redzeejusham, ziimeejas lauztu kaulu, asinju unj paŠČiidushu smadzenju ainas. neko
nevaru padariit.

peec ljaunaa murga kalnu upee, nez no kurienes uzradushaas
uudenCrozes izlasiijas ok, tikai nekaadi nesaseejas kopaa arj auKstaak piemineeto
uudeni.
nu a taalaak saakaas no taas upes knapi izkjekseetaa morfija murgi
slimniicaa..

taada vot luuk dzeja.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu