Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mana dziesma

Es pati dziedu savu dziesmu,
Kad Dvēsele man pilna,tad tā skan.
Sirds iedegas ar spožu,spožu liesmu
Pat tā,ka lidot gribas man!
Kā gan man nedziedāt,
Kad dzirdu putnus dziedam,
Un pavasarī redzu pirmās vizbules,
Kas saules stariem sveic.
Vēl diena ilga līdz tās rietam
Un aizpeld dūnu  mākoņi,
Tie vēja pūsti projām steidz.
Vai agrs rīts,vai vēlais vakars,
Vai rudens koku zaros krīt,
Man dziesma sirdī skan
Un laikam būs tam sakars-
Mans lidojums vēl turpinasies rīt.
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2018-11-16 20:55 
Kad rudens kokos krīt,
Dies` zin kas gaida rīt.
Bet dvēsele ja skan,
Dies` zin
kurp lidot man.

Kad pienāks vēlais vakars,
Kļūs iespējams kāds sakars,
Tad
klausīšos līdz rietam,
Tos naktsputnus es dziedam.
 Burve77  2018-11-16 21:07 
baris:)))))
 Sinilga  2018-11-16 22:50 
bariss :)!:)!:)!
 lapsu_aacis  2018-11-16 23:13 
un ateedusees putnus es
kas dzied kad skanjo dzveeseles
tad klusi pagrieziishos
es
un samekleeshu celju uz oho bljaha muha !


 straume22  2018-11-17 11:13 
Dzeja no sirds. Lieliski, ja šī sirds dzirksts uzliesmo kādam, kuram tās tiek
veltītas īpaši. Varbūt pat oho Dzdz vietnē:)
Šī dziesma ir lieliska!
 Maarka_Tvans  2018-11-17 20:30 
Un ja reiz gadīsies man sakars
Tad lidojums vēl turpināsies rīt.
-aplausi no manim
nebeidzas -
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?