konkursam

Kad ierunājas

Mākoņu lāses,

Sirds ieklausās,

Ko vēstīs tās debesu māsas.

Ar katru viņu vārdu teikto

Sirds sadzird

Dzīvē nepaveikto,

Sirds sadzird

Dzīvē nepateikto,

Tā saklausa

Kā aizrit laiks,

Sev līdzi neko neņemot,

Ar visu kopā, ko teic māsas,

Un pašas māsas,

Te pat, šai mirklī atstājot.

Un skumjām sirdi

Pielejot.

Bet tā vēl gribas

Saules staros ar citu sirdi

Uzdejot.