bez nosaukuma

autors: Sinilga [dzejoļi]

lietus plīst kā papīrs
un sniegs kā cukurs tējā zūd
kā vēlos es ar tevi
šai vējā skūpstīties

un debesis melnas kā kafija
un dubļos kā biezputrā stieg
un prāts kā vīna noreibis
tik tu esi pazudis
kā palos aizplūdis strauts

es skatos kā ledus upē burzās
un liekas kāda lauska
tiek atlauzta arī man
mākoņi kā satrakots pūlis traucas
un savas ilgas es aizraidu tiem līdz

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2018-10-28 02:34
labs materiaals unj sachakareec. labi saliidzinaajumi, bet paskaidrojoshie saliidzinaajumiem teikumi, nosit visu apetiiti uz pusseshiem, jo turj tiek pazinjoC akurat preteejais tam, ko saliidzinaajumi veesta. i prieksh kam?!
Sinilga	2018-10-28 03:11
administrācijai solīju atturēties no komentāriem, bet šoreiz būs izņēmums – rakstīts, kad man vēl nebija 18 toreiz (padomju laikā) dzejnieks – kritiķis lika man saprast - mazas meitenes taču no tādām lietām neko nesaprot, pārāk intīma dzeja - nolauza man spārnus uz ļooti ilgu laiku
lapsaacijs_albiins	2018-10-28 03:15
taisniiba kritikjim. paarraksti sasienot kopaa abus elementus i buus dzeja
straume22	2018-10-28 07:36
Lielisks darbiņš! Pēdējās divas rindas kontekstā es lasītu šādi: "es skatos kā ledus upē burzās un liekas kāda lauska tiek atlauzta arī man mākonis kā satrakots traucas un savas ilgas es aizraidu tam" :)
Susurlacic	2018-10-28 12:51
lapps ..purziņš zanācis :)
RRAGANA	2018-10-28 16:47
Man patika pirmais pantiņš! 👍

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!