Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bet katrs pats


Bet katrs piedzimst,
dzīvo, nomirst pats,
kaut gribas,
lai tam blakus dzimtu,
kas dzīvo, nomirst
līdz ar viņu,
kā pusdienojot -
ja tu ēd viens pats,
tas nav tik tīkami
un gribas
blakus citus ēdam,
lai dzirdēt
traukus, karotes
un nažus šķindam,
un lai kāds slavētu -
cik garšīgs viss,
un smaidītu
tāpat kā tu...

Nu tā mēs veidoti,
ka gribam pulcēties,
pa ielām iet,
un reizē likties dusā,
lai kopā aizmigtu
bez tauru skaņām...
klusot...
Viedokļi par dzejoli
 kisindzera  2018-09-15 20:46 
Pieņemams ir pēdējai pants, sākums muļķīgs
 bariss  2018-09-16 09:04 
Katram pēc spējām...
 straume22  2018-09-17 12:06 
Viss vienā čupā samests. Piedzima, nomira, karotes, dakšiņas, tauru skaņas visam
pāri...labāk nelasītu(sapīkst)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?