Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mirklis pirms


Viens mirklis -
un milzīgā pasaule
apstājas,
bezsvara stāvoklī klus’...
Sastopas acis,
dvēselē dzeja dzimst.
Rindas aizlido vējā,
vārdi rimst.
Divceļu vijums
top vienā vīts,
liktenis stāv
durvis atvēris...
Viens mirklis
pirms ieraudzīt
dvēseli radniecīgo,
kas staro,
kā zvaigzne tev pretī mirdz,
lai tauriņiem līdzi
kaisles ugunīs skrietu,
apdedzinot spārnus,
ja tā likusi
sirds...





Viedokļi par dzejoli
 noktirne66  2018-07-07 21:31 
...Ja varētu to sirdi pieķēdēt, bet - nevar, Skrien kā negudra - ar pieri tieši
sienā, un kuro reizi jau...
 GedertsPiebriedis  2018-07-11 16:59 
Oho klasiķis nemaz vairs nekautrējas savu sirmo matu un īpaši neslēpj savu kaisli, un
fiziskās vēlmes pret pretēja dzimuma cilvēkiem.
 Freida  2018-08-02 08:38 
Tā, ceru, ka Te ir vēl kas tik fīlinga pilns. Eju meklēt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu