Bez sakara

Man patīk suns uz siena kaudzes,
Tāpat kā cirvis kāpostzupai.
Es mīlu blīvās betonsienu audzes,
Un zvirbuļus uz laternstabiem tupot.

Man patīk viss, kas citiem riebjas
Jo tāds ar reizi esmu piedzimis.
Es mīlu naktis, garumā kas stiepjas
Un varžu kori, kad neesmu vēl aizmidzis.

Tad ieklausos es roka dunā-
Ai tumdur dumdur , dumdur dā..
Aiz sienas klaču bābas runā,
Ka kaimiņš esot- tāds nekā.

Pie sevis nemaz neaicinot, lai tuvāk iepazītos.
Un laikam guļot aizvadot, gan vakarus un rītus.

Ai tumdur dumdur, dumdur dā..
Tā mājas sievišķi nu runā:
Ka esot es tas suns uz siena kaudzes,
Kad būt es varētu no Mormoņdraudzes