Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Manai zvaigznei


No bezgalīgās debess spīdekļiem,
tik vienu zvaigzni vārdā saucu es,
un ne vien tāpēc,
ka to mīlētu -
man citas gaismu nenes pasaulē.

Kad sirdi reizēm grūtsirdība māc,
caur viņu rodu mierinājumu,
un ne vien tāpēc,
ka tā spoži mirdz -
pat tumsā viņas gaismu sajūtu.

No bezgalīgās debess spīdekļiem,
tik vienu zvaigzni vārdā saucu es,
un ne vien tāpēc,
ka to mīlētu -
man citas gaismu nenes pasaulē.




Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2018-02-15 12:30 
Esi trakoti izvēlīgs :)

Un tomēr droša ir mana sirds,
Jo tu mana zvaigzne, kas
spoži mirdz!

Lācs aiziet tumsā dungodams meldiņu....
 RRAGANA  2018-02-15 16:55 
Neiebraucu-1. un 3. pantiņā zvaigzne nes Tavu gaismu pasaulē??? Pēdējā rindiņā.
 klusaisMiileetaajs  2018-02-17 17:35 
Tev, veciņais, ar redzi švaki! Tas, ko domā zvaigzni esam, ir mēness! :)
 solimarja  2018-02-17 23:36 
Īsta supernova! :-)
 straume22  2018-02-19 09:54 
Vajadzēja otro pantu atkārtot vēl reizi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu