Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzīves pabērns

Mani nomāc garlaicība.
Negribu gulēt un negribu ēst.
Virs galvas plešas bezgalība,
Es sevī trīcu kā izravēts dēsts.

Mani nomāc negribība:
Es negribu redzēt pat tevi.
Es negribu balles un dziesmas,
Pa laikam pats ienīstu sevi.

Mani nomāc izlaidība:
Esmu izlaidies dīvānā leknā.
Dzeru alu ar kefīru, medu
Uz salvetes siļķe- žāvēta, trekna.



Viedokļi par dzejoli
 Gaidai  2018-01-26 12:16 
Susurlaci- steidzīgi meklē kādu derīgu darbiņu, tas tevi paglābs....:)
 Burve77  2018-01-26 14:00 
Ui, tas kefīrs un alus...vai, kā tas var nostrādāt, garlaicību kā ar roku atņems:)
 klusaisMiileetaajs  2018-01-26 14:32 
Uzraksti beidzot kādu dzejoli! :)
 RRAGANA  2018-01-26 23:08 
"Es sevī trīcu kā izravēts dēsts."
šito liktu kā-
"Es sevī trīcu kā aizkauts
zvērs."

Bet vispār simptomātiski traki skan...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu