Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kamēr


Kamēr tu guli,
klīst tava ēna
tukšajās ielās
vientuļa, skumja,
kusdama lēnām
kā degoša svece,
šķīstot kā cukurgrauds
liepziedu tējā.

Kamēr tu guli,
svētība atnāk -
dvēsele, ļaujoties
Augstākā gribai,
aizlido miegā,
pa zvaigžņu ceļu,
cerēdama
Visumu apjaust.





Viedokļi par dzejoli
 riebekle  2018-01-09 22:36 
Skaisti :) Paldies.
 Gaidai  2018-01-10 09:55 
kaut kas ietrīsējās... vai mana ēna, dvēselīte..
Paldies!!!:)
 Susurlacic  2018-01-10 12:35 
viss notiek.. kamēr Mēs guļam :)
 solimarja  2018-01-13 07:18 
Te nāk prātā senais teiciens, ka tas, kurš guļ, negrēko!!! :-)
 mufins  2018-01-14 14:12 
Filozofiski un skaisti!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu