Pēcsvētku nostaļģija

man vēstule uz galda bet vārdi citur klīst
jo Ziemassvētki garām un sirdī tukšums mīt
kā mākoņi ko redzam bet taustīt tos nav lemts
tā vēstule par jūtām - vien vārdus nav kur ņemt
tā pāri plašai jūrai trauc nezināmajā
ar baltām - baltām burām bez uzraksta bez kā
tur ieslodzītas dzirkstis plēš buras bezvējā -
jo svētkiem līdzi gājusi sirds mana - maziņā