Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

souvenir .. lauskas

es rakstu un nespēju pierakstīt
lūzt zīmulis
papīrs melns

(kāds bērns ir dzimis
debesīm un pasaulei
kāds bērns ir miris
un šeit)

sāpes un dusmas un bezspēcība
es eju ne tur
ar acīm ciet es bēgu
no vārdiem kas nodevīgi apziņā dur un saka ej
un indes pilnām domu čūskām šis mirklis ir vīts

es rakstu un nespēju pierakstīt
krēslo kaut rīts
deg sveces
un nemaz nav silti

mirklis kā zibsnis
un ielas tumsā sveces
asā vējā
uzliesmo un dziest

un kaut kur tuvu
gandrīz skropstās
kaut kas saplūst un trīs
tas griezums asiņo un nekad nesadzīs

vējš sausas smiltis
pa rudens auksto bruģi
dzen un dzen un dzen
un neaprok šo mirkli
kas nebeigsies nekad

sveces liesma raustās saplok uzliesmo un dziest…

tu vienmēr būsi saulē
tu vienmēr būsi bērns
tu vienmēr būsi bērns
kura mums vienmēr
pietrūks
saules pusē











Viedokļi par dzejoli
 Gaidai  2017-12-28 23:27 
Dzen prom tās ar indi pilnās domu čūskas... un sāpes rims...
 Susurlacic  2017-12-29 13:39 
labs ir :)
 klusaisMiileetaajs  2018-01-01 12:51 
Jopcik... :(
 Maarka_Tvans  2018-01-04 23:48 
maķ!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu