Padoms nogurušajiem

Ja esi vīlies cerībās
Un raugies- kur ir cilpa,
Tad pierimsti un apstājies
Kaut kur uz Akmens tilta.
Vai vērts par vienu eklēri
Ko nedabūji ribās,
Lauzt savas dzīves riteni
Un doties barot zivis.
Jo šogad laiciņš- dīvainis
Un arī citiem grūt,
Varbūt tad labāk padziedāt
Un nedaudz ņemt uz krūt.
Es dzirdēju, ka ziemeļos
Kur dažreiz bija sals.
Ir Salavecis aizķēries,
Vai tāpēc dzīvei gals?
Nāc, pasēdēsim trijatā
Pie skursteņa uz kores
Lai visiem skumjiem ļautiņiem
Birst virsū zābakšņores.
Tā brīvi laiku pavadot,
Mēs gūsim prieku lielu-
Gan smiesimies par gājējiem,
Gan apšpļaudīsim ielu.
Tad skumjas, bēdas pagaisīs
Un zvaigznes tumsā uzausīs..