Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziemas klusums


Lai īsti apjaust zemes esamību,
Tā gribas sajust ziemas klusumu,
Un izbaudīt to kaut kur mežā vidū,
Ar netraucētas dabas sajūtu.

Pavisam nedzirdami sniega pārslas
Zem kājām noklās dūnu spilvenus.
Kāds vāverēns tur žigli atstās pēdas
Un zudīs, neizjaucis klusumu.

Vien notrīcēšu, sasprindzinot dzirdi,
Kad bailēs kaut kur putns iekliegsies.
Būs atkal kluss, visapkārt it neviena,
Uz plakstiem lēnām izkusīs man sniegs...
Viedokļi par dzejoli
 Cerinju_Peeteris  2017-12-14 00:16 
[Un zudīs, neizjaucis klusumu.] ..
 Susurlacic  2017-12-14 16:27 
Sniegaini sapņi... Jā Latvijā sniegs ,,izmirst
 ceturdiena  2017-12-14 18:50 
skaisti
 straume22  2017-12-15 09:17 
Pēdējā rinda neveikla.:
"Uz plakstiem lēnām izkusīs man sniegs..."
-Uz maniem
plakstiem lēni kusīs sniegs..."- šķiet labāk skan. Atvainojos cien. autoram -pēdējā
laikā sasteigti darbiņi...
 klusaisMiileetaajs  2017-12-18 21:32 
Visi dzejoļi par klusumu ir lieliski. :)
 solimarja  2017-12-22 21:02 
Latgalē vismaz sniegs ir!
 Gaidai  2017-12-23 23:06 
te kaut kas trausls, dziļi iekšienē ļoti lolots... un gribas paklusēt...
neiztraucēt to...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?