Drazu atklāsme

Kā sunim bez kaula tik drūms ir mans skats,
Pie miskastes gaudot vai vārtīties sāc.
Es izmetu laukā pustonnu krāmu,
Kamdēļ sev veikalos tos pasniegt ļāvu?
Tur aizgāja plastmasas burkas mazliet,
Un dažāda tara, kas pirkumus skāva.
Vai tamdēļ es pacietu darbdienu nastu,
Lai mēsliem, kas neder pildītu kasti?
Un tagad, kad peldos zilzaļā jūrā
Man pretim peld drazas kā saplēstas buras .
Ak žēliņ cik bēdīgs top manējais prāts
Par visu to kādreiz bij samaksāts..