Krāsu laiks

Ak, pasakainā atvasara,
Tu netveramo krāsu laiks,
Kā gadskārtējais dabas brīnums,
Kā pieskaršanās jaunībai.

Tu, ielauzusies rudens dienā,
Ar sārtu pīlādžzaru māj,
Un sirdīs nosirmojušajās
Dzimst mīlestība vēlīnā.

Kā bērnībā sirds pamirusi,
Kad atvasarā pamanām -
Kā zūdošs zaļums uzziedējis
Tik spilgtās krāsās atvadām.

Bet ainavā šai daudzkrāsainā,
Vīd arī kaut kas noturīgs.
Stāv stalti priedes, egļu rinda,
Un nebaida tās lapkritis.

Ak, pasakainā atvasara,
Tu netveramo krāsu laiks,
Kā mirkļa gaismas uzliemojums,
Kā dzīves mirklis skaistākais.