Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Agri atnākusī rūsa

Skatos kā sarūs dzeloņdrāšu žogs
Un govis paklīst meža malā.
Sarūs Zaporožecs iebraukts grāvī
Un arī viņa liktenis ir galā.
Sarūs viss, kas vien var rūsēt:
Es raugos mākoņos, kur zibsnī rūsa
Un domāju pie sevis- cik tur trūka..
Lai arī saka- mīlestība nerūs..
Kā būs tad, kad viņas vairāk nebūs??
Viedokļi par dzejoli
 ceturdiena  2017-09-25 13:07 
Lāčam laikam laiks uz ziemas guļu-savādāk tik sērīgi tie dzejoļi
 bariss  2017-09-25 15:24 
Man nav kas tev reiz bija , bet ir kā tev vairs nav...
 vanadziene56  2017-09-26 22:57 
Kad mīļestības vairs nav, iestājas pieradums..
 laukroze  2017-09-29 10:17 
:) asprātis
 noktirne66  2017-10-05 19:27 
Ir jau labi, kā ir.
 Burve77  2017-10-09 10:40 
Mīlestība būs vienmēr:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?