Daudz vienkāršāk - būt

Es sajūtu tevi.
Nu ne jau ar miesu,
bet līmenī, kuru sauc zemapziņa.
Un reizēm man liekas –
tā vienmēr ir bijis,
kaut pārāk dīvaina atziņa tā.
Vai pārāk atklāti? Vai daudz par vēlu?
Tu apvalks priekš manis,
kur iekšpusē - es.

Būt iekšpusē taču...
tik sarežģīti.
Vai vienkāršot?Tad jau labāk es pats.
Tu spēsi? Tad dari!
Dod realitātei,
visu ko gribi, es tomēr nē.
Vai spēsi? Tad dari!
Nu vienkārši dzīvo,
pielāgojoties stundām un dienām.
Es pacentīšos vēl būt ārpus laika,
Lai atrastos visur, bet vienmēr ne tur.

Es aizmirsīšu.
Tev taisnība vienmēr.
Vēl atlicis nepieminēt mums to.
Bet zaudēt to visu? Nekad un nemūžam!
Tu nezināji?
Daudz vienkāršāk - būt.
Būt ārpus laika un realitātes,
un ārpus sadzīves banalitātes.
Turp aizvērtas durvis?
Aiz tām mūsu nākotne,
mūsu gadsimtu desmiti stāv...