Par daudz

Manas iekšas alkoholā mērcētas,
Bet dvēsele asaru sālī...
Par daudz vētrām, tās bangām jūrā...
Par daudz slēptām asarām un sāpēm,
Lai vienkārši dzīvotu vienaldzīgi un sāji...
Dvēseļu dziļumiem un citu dzīvēm pāri...

Mana sirds - nepiejaucētā, straujā -
No jauna un kā vienmēr savā skaidrībā jautā -
Kāpēc bija atkal kādu jāpieradina,
Lai vēlāk zaudētu?
...

Es neblefoju! Manis kārtis ir īstas!
Kā Tu un mūsu reālā dzīve!
Mani nepieradināt un nepiemānīt!
Tikai mīlēt..., pamest un ... emociju vājumā gānīt...