No nekā

Caur melnu un miglainu pusnakti
pie manis
tavs sapņu tēls nāk.
Lai cik gan tas dīvaini neliktos,
tam kleita vienmēr...
ne no kā.

Un skatiens
tā mirgo nakts mellumā,
ka iespējams notvert nav to,
tad kaislības apmāts, kā neprātā,
tam noplēšu visu...
neko.

Kad logā jau sārtojas rītausma,
un migla klīst pamazām sāk,
uz parketa mētājas stērbeles
no kleitas,
nu tās...
ne no kā.