Tava izvēle, tavs ceļš

Sirds kaut kur iekšpusē pulsē un pukst,
Bet kur tad ir tava dvēsele, kur?
Tā kavējas bijušās dzīvēs,
lai saprastu – kādēļ ir šeit,
tu - atbildi meklēdams,
iesākto turpināt steidz.

Laiks mosties,
Dievs tavā vietā neko nedarīs,
laiks rīkoties pašam, vari tīro dvēseli pazaudēt drīz.
Visi „gribu un varu” - dzīves muklājā grimst,
tuvu brīdis, kad sirds jau pamazām rims.
Nu lūgsies,
lai Augstākais piedot tev steidz,
jo esi sapratis -
tukšo salmu kulšana
jāizbeidz.

Bet Dievs?
Viņš vēl pēdējo iespēju dos,
cerot uz apsolījumiem, ko izteici pirmsākumos.
Jo dzīvojam taču ne reizi vien,
Tā, ka esi tik laipns
sākt citādu dzīvi
jau šo dien.