Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Senie spoguļi


No seniem spoguļiem dveš mistisks vēsums,
Kā maģija no sveces plīvošas.
Tur cita pasaule, tās noslēpumu čukstus
Vien atbalsīs mēs savā saklausām.

Šī pasaule mums lieka dienu steigā,
Kaut sevī bagāta, kā mūsējā,
Un arī savu vēstījumu raksta,
Vien neredzamu zīmju vijumā.

Tur atstarojas ikdienišķas ainas
No dzīvēm, kuras sen jau zudušas,
Bez tagadējās rutīnas un burzmas,
Kas astrāli no senā nošķirtas.

Kad pienāk mijkrēslis ar savu ēnu spēli,
Laiks spoguļos jo dziļi gremdēties -
Var nākotne tad parādīties pretim,
Bet vai tur sevi atrast izdosies?


No seniem spoguļiem dveš mistisks vēsums,
Kā elpa, bet no citas pasaules.
Tā nemanāmi apvijas ap pleciem.
Vairs nesaprotu - kur tad esmu es?


Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2017-02-26 10:16 
Man garāžā pie sienas karājas, viens liels 100-gadīgs spogulis. Ja kādam dzīve pārāk
vienmuļa un vajag tam mistiskus piedzīvojumus, par dārgu naudu varu pārdot. :)
 ankoridzha  2017-02-26 10:56 
Jauka ideja apdzejot senus spoguļus, labi izdevies! :)
 Susurlacic  2017-02-28 08:17 
..man zināmā mērā ir neomulīgi pētīt spoguļus.. kādreiz tajos ir šis tas saskatīts..
:)
 lohnesis  2017-02-28 11:04 
Izmanto lupu spoguļa vietā, ja neomulīgi!:)
 tavssargs  2017-03-03 07:34 
Armijā tev nebūs laika spoguļos lūrēt.
 straume22  2017-03-03 12:38 
Mistisks vēsums un maģija neiedvesmo mani pozitīvai dzīves uztverei. Par mani , kamēr
esmu šai pusē, lai kapi vēl pacieš, klusē...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?