Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atzīšanās

Mana dzeja nav jālasa,
ne gultā ne pie kapa,
tā jāizdzer vienā malkā
kā sīva grapa,
neko neuzkožot,
bet ar mēru,
tā jābauda ožot,
jo brīžiem tā smird kā slazdā iekritis sesks,
( un tas nav par Liepājas mēru).
Mana dzeja ir kā no sliedēm noskrējis vilciens,
visu savā ceļā graujot,
līdz skrējienā straujā
tā izskan kā pēdējais elpas vilciens,
kā lavīna gāžot mežus,
un kokus kā skabargas sadurot sniegā,
tā tavā dvēselē tūkstošs ežus
pamodina, lai tu neguli pašapmierinātības miegā.
Šī mana dzeja,
no vārdiem dzēlīgiem un maigiem pīta,
šī manu domu ugunīgā deja...
man jāatzīst – tā vēl nav uzrakstīta.
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2017-01-25 08:17 
seedu seedu
draazhu lazdu
apceros parj to kas buus
kaa es braukshu baltu
mazdu
kaadaa tintee manas riimes buus


-nosmiin uusaas-
 Susurlacic  2017-01-25 08:26 
tavs dzejolis man atsauca atmiņā vienu no kritiķiem , kas vienmēr iemanījās
rpierakstīt, ka laiks attīrīties.. neatceros--Zarnu maiss vai :)
 ankoridzha  2017-01-25 14:49 
Nu jau var teikt, ka ir uzrakstīta - pirmās divas rindas brīdinoši izteiksmīgas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?