Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pērnais sniegs

Vēl nedzimušu domu
neaizsargāts trauslums,
un jūtas neapjaustas zudušās,
bez ciešanām un nevadāmas kaisles,
ar pērno sniegu mani uzrunā.

Caur skumjās ikdienības biezokņiem,
vīd savāds gaišums,
vārdos neizteikts.
Viss bijušais,
kas izgaisis ar sniegu,
tur vilina kā sapnis nepabeigts...

Kā smagi spārni
domu aizkari sedz logu,
pat mirkli neļauj gaismai izlauzties.
bet zinu to un jūtu dziļi sevī,
ka īstenība bija pērnais sniegs.

Caur skumjās ikdienības biezokņiem,
vīd savāds gaišums,
vārdos neizteikts.
Viss bijušais,
kas izgaisis ar sniegu,
tur vilina kā sapnis nepabeigts...


Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2017-01-22 10:56 
pavirši izlasot ceturtais pants ļoti atgādina otro...
 bariss  2017-01-22 11:25 
Ielasoties sapratīsi, ka tas ir piedziedājums.
 assortina  2017-01-22 20:30 
Skaists...pērnais sniegs!
 straume22  2017-01-23 10:53 
Kam pērnais sniegs, kam lietū pielijušas domas -katram savs...(prasās pēc
turpinājuma) nevaitad manā sirdī nācis pavars?
Protams -rindas lieliskas:)
 laukroze  2017-01-23 10:55 
caur ikdienības rutīnu pavīd gaisma, patika.
 Susurlacic  2017-01-23 15:03 
ikdiena tiešām spēj nomākt ...
 klusaisMiileetaajs  2017-01-24 12:59 
Jā, otrais un ceturtais pants draudoši līdzīgi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?