Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziema ar rudeni varēs tusēt...

Ziema ir vienīgā, kurai brīvs brīdis,
Kad savi darbi ir apdarīti,
Sēsties pie upes, kur ledū salst kārkli,
Salu atlaist mazlietiņ uz sprīdi.
Lai nu tas dodas pie māmuļas sarmas...
Sāk tā runas ar abiem vīriem.
Lietaino rudeni, lāses tai skaras,
Vienmēr nodomi bija tam tīri.
Abi ar pavasari tie ir kā brāļi
Izskatās, vai tik tie nebija dvīņi?
Saule, kad iesaistās viņu runās ,
Vārds tiek dots vasaras radam tuvāks.
Tuvāk pie vakara, saule, kad dusēs,
Ziema ar rudeni varēs tusēt...
Viedokļi par dzejoli
 bariss  2017-01-22 11:26 
Ziema ar rudeni varēs tusēt...
Bet tu varēsi uz lauriem dusēt.

Skaisti!
 straume22  2017-01-22 19:25 
Paldies, Maestro!:)
 assortina  2017-01-22 20:31 
Smuks tēlojums!
 sarma7  2017-01-22 22:34 
Jauki!:-)
 ankoridzha  2017-01-25 15:01 
Ziema ar rudeni varēs tusēt, pārējie aiz brīnumiem tikai klusēt. (kaut kā nepatīk
dzejā vārds `tusēt`)
 suspensija  2017-01-30 21:49 
The Rasmus.Octobris nekad nesatiekas ar aprīli.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu