Es neesmu Jogs

Krīt rīta zvaigznes - uz augšu tās krīt,
Un lietus no zemes mākoņos ceļas.
Man paliek žēl, ka atkal būs rīts,
Tāds rīts, kad Sīzifs no kalna nost veļas.
Es palieku sēžam tai dubļu pikā,
Kas apkārt ap sauli griežoties trauc,
Tā gribas iekosties baltmēness rikā,
Vien zvaigžņu putekļu tajā par daudz.
Nāc, nogulies blakus un glaudi man sānus
Es varbūt vēl šodien jūtos kā dzīvs
Caur nāsīm uz kuņģi plūst Visuma prāna
Tā laužas uz āru - vai drīz kļūšu brīvs?