Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

Es šodien lūdzu baltajam sniegam,
lai brīdi manā dvēselē snieg,
lai aizputina tās atmiņu pēdas,
pa kurām brienot dvēsele kliedz.
Es šodien lūdzu visdzidrākam strautam,
kaut vienu malku lai dvēselei sniedz,
lai neļauj novīst tai ticības puķei,
tik trausla kas manā dvēselē zied.
Es šodien lūdzu zeltainai saulei,
kaut mazākais saulstars lai dvēselē līst,
lai maigi noglāsta tauriņam spārnus,
kas manā dvēselē vientulīgs mīt.
Es šodien lūdzu...nē,pietiek lūgties,
ir pašai sevī jārod tā dzirksts,
kas saucas vienkārši-mīlestība,
bez kuras nespēj būt laimīga sirds.
Viedokļi par dzejoli
 kinas_muris  2016-01-30 23:58 
Tā višš i .:)
 straume22  2016-01-31 09:10 
Patika.
 ceturdiena  2016-01-31 11:28 
viš i tā un ne savādā:(
 klusaisMiileetaajs  2016-01-31 14:30 
Mīlestībai pakļaujas visi vecumi. :)
 Cerinte  2016-01-31 16:21 
Patīkami lasīt sirsnīgu, jauku,( un bez rupjībām) dzejoli.
 kisindzera  2016-01-31 16:59 
Par daudz atkārtojas vārds DVĒSELE, bet dzejolis jauki uzrakstīts
 FAETONS  2016-02-01 07:38 
Skaisti.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?