Neaizsniegties līdz debesīm

Neviens Tevi neredz, nedzird nemūžam.
Tik cigarešu dūmus sejā Tev pūš.
Neko nesaprotot, nesajūtot,
Vien bezdibeņa malai tuvāk grūž.

Es gribu aizsniegties līdz debesīm baltām,
Bet cerības trūkst un nosalušas plaukstas...

Es gribu līdz dvēseles dzīlēm iet!
Un neviens man to nevar liegt!
Es gribu skaļi kliegt,
Jo līdz pašām debesīm man neaizsniegt!

Tu vari skriet, skriet un bēgt!
Nekur no sevis Tev neaizbēgt!
Tu vari mūžību lūgties,
Bet tā Tev vēsa pāri ies!