Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...sirdis

Kā noguris es,
No tā sevis,
Kurš tik ļoti iemīlējies ir
Tevī.
Es mēklēju viņam
To zudušo vēso prātu,
Kas apslāpēt spētu
Neprātu to,
Un tās slāpes
Pēc Tevis.
Kā noguris es,
No tā sevis,
Kurš citā pasaulē dzīvo,
Ar Tevi.
Un neapjauš vairs,
Ka viņš taču manī,
Tepat manī iekšā,
Grauž mani, tirdī,
It kā man nebūtu viena,
Bet vairākas
Sirdis.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2015-11-12 23:04 
Problēma rada citu problēmu...
 sssusurs  2015-11-14 07:12 
shitas labs manupraat
 Kristiaaaana  2015-11-15 02:02 
Tam vienkārši ir jātiek pāri. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?