Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Depresija

Šogad vairs nejūtos jauna,
Sirds nezvana cīruļiem līdz.
Dārzs, kūts un virtuvē panna
No skursteņa dūmi stīdz.
Drīz beigsies — jāgādā malka.
Noguris vakars,
Puspamodies rīts;
Viss darāmais gadiem jau zināms,
Tikai laiks saraujas īss —
Kur agrāk darbos pagāja stundas,
Tur tagad nepietiek dienu.
Nepadarītais un nepagūtais
Sakraujas grēdās,
Un priekam vairs nepaliek vietas.

Bet cīruļi zvana,
Un sniegpulksteņi piespēlē līdz.
Pavasaris.
Bet vairs nepalīdz.
Viedokļi par dzejoli
 ankoridzha  2015-03-11 18:59 
Novēlu, lai pavasaris tomēr palīdz :)
 lapsu_aacis  2015-03-11 23:23 
blaa blaa, es neĒsmu dzheina fonda, manC miiljais aleen deloon..
cik reizes
shvakaaji vinilu smadzenees, kameerj shito "sveika mana dienasgraamatinja" proozu
uScepi? :)
 hefny  2015-03-12 06:28 
pāries,-tas ziemas nogurums, kas jānoskalo saules staros! Pasmaidi!
 straume22  2015-03-12 07:34 
10.
 Susurlacic  2015-03-12 12:55 
Aiz gada sakrājas gads..
Un tu nezini- kamdēļ neesi tas pats :)
 kisindzera  2015-03-12 22:22 
Dvēseles kliedziens! Bet uzrakstīts labi...
 klusaisMiileetaajs  2015-03-13 09:48 
Viņš vientuļš un pamests
Kā zvirbulis vējā.
Starp ļaužiem paslēpts
Tirgus
ejā.
(Susurlacic)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?