souvenir... saullēktu gaidot

sit un sit
sit sniegs ar lietu sejā
sit kā dzenis koku kaļ tā sit tās vēstis tālās
divpadsmit
pret rītiem asiņaini kāvi
nedziest visu nakti
no dienvidiem vējš atnes vaidus nāvi
tie mūsu brāļi
krīt sāpju bezcerībā ogles tās
no ugunsgrēka kaimiņos

pat veļi šogad neziemo bet uz māju nāk ik nakti
un miglā dzirdēt var kā čīkst tik seni senu
bēgļu rati

viss pelēks tāds un nedaudz bail no vasaras
kad dārzos asnus dzīs ziedi tie
kas uz kapiem novītīs

sit
divpadsmit