Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Elēģisks sapņojums

Kā mazulis
Jeb niecīgs punktiņš
Esmu naktī Zeme
Tavā vietā savā
Salts mēness zaigo
Dur zvaiģžņu stariņi
Un tie manī skanot
Melodiju ziemai veido
Un dienas kņadā
Man nezūd tā
Ko naktī radīja
Auksts starojums
No tālas, tālas
Milzu bezgalības
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2015-01-19 13:26 
prosta purgatiiUs
 klusaisMiileetaajs  2015-01-19 22:02 
Manuprāt, dzejnieks tikai izliekas par naivu mistiķi. Īstenībā viņa dzejolis slēpj
sevī baisas mistērijas un transcendentālu perifraktiku.
 Plaanpraatinjsh  2015-01-20 20:50 
Naktī radītais bieži vien otro dienu padara neciešamu.:))
 straume22  2015-01-21 13:27 
Milzu bezgalība staro, milzu, milzu stariem.
Dur tie mani, ziemas melodijai
skanot,
Guļot zārkā, bēdu zvaniem skanot...
Koroče sakot.
Br.
 hefny  2015-01-23 10:57 
Klusais,ko tik sarežģiti-perifraStiski te apraksti mēness staru ietekmi uz bezmiega
fāzi???
 Dzelme1976  2015-01-25 03:49 
Ko nu ņemieties? Man patīk!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?