Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

peļķes ir manas jūras. souvenir

viss paiet un zūd
pat no mūžīgās mīlas paliek tik stāsts
ko reizēm atceras divi un reizēm neviens
tik izdzisis Jāņu ugunskurs un papardes veldrē
un saullēkts nosarcis sārts

re arī vasara sabirst krāsainās lapās
uz Zemes daudzcietušās sejas
paklājas paklājā kuru ziemā sapnī redz
gumijas zābaku pāri priekšnama stūrī kas slejas

viss paiet un zūd
un arī tas stāsts nomirs ar mums
pierakstīts valodā kuru neviens
nekad nesapratīs

bet pavasarī viss atkal zaļos
un klusās zaļās takās
zem koku zaru zaļajām arkām
vēji pierakstīs jaunu dzeju
par un no sirdīm kas lēnu un trausli
novakares mirdzumā staro
šie lēnie soļi kas maigi pieskaras
Mātes Zemes laimīgai sejai

aiz loga krēslo
un novecojis rudens vējš
rausta plosa un sit
pēdējās pelēkās lapas
jau gandrīz kailajos zaros...




Viedokļi par dzejoli
 forma1961  2014-09-29 19:13 
Sirds salēcas ,sen nebiju ko tik skaistu lasījusi.Paldies.Pasakains darbs.
 Plaanpraatinjsh  2014-09-29 22:18 
Es atkal pats salēcos,tiešām,lielisks dzejolis.Teiksmains darbs.
 assortina  2014-09-29 23:08 
Rudenīgi!
 klusaisMiileetaajs  2014-09-30 06:49 
Man arī baigi sagribējās salekties. Labs dzejolis, jā! Redzēs, ko teiks lapsāpsis...
 baalzams  2014-09-30 08:37 
vasara sabirst krāsainās lapās..
 ZARNU_MAISS  2014-09-30 09:15 
Dzejolis tīrs no negatīvajmām enerģijām.
 Susurlacic  2014-09-30 09:22 
Rudens.. :)
 hefny  2014-09-30 10:14 
es gan i ne salecos, ne arī mana sirds lēkā...vienkārši rudens iet savu gaitu,
mierīgi, bez steigas un smaida saulē ....nekā lecīga.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?