Mājās

Atkal diena aiziet uz nakti.
Es atgriežos kā laiva bāzē.
Pulkstens zvaigznēm lēni sit takti,
spožs mēness spoguļojas glāzē.
Es jūtos piederīga vietai šai
ar košām kafijkrūzēm,
ar grāmatām,
ar mazliet apbružātām
mājas ūzām,
ar veciem stundeņiem
un eņģeļiem pie tiem,
lai manu laiku sargā,
ar maigiem putekļiem
(ak,netiesājiet pārāk bargi!).
Kad ieklausos,kā klusums skan,
kad atpūsties var nogurušās kājas,
ap sirdi atkal mierīgi kļūst man-
esmu Mājās.