Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

.... apskaidrots.

.... apskaidrots.

Ir jābūt milzu mieram,
Kad jūra pār saviem viļņiem uz krastu kāpj,
Lai ieskatītos sev acīs un ar sevi,
Acīs skatoties, parunātu.

Bez asarām, nožēlas, sāpēm un cerībām greizām.
Ir jānāk atbrīvošanai lielai ,
Bezgala mierīgam prātam
Satrakotos viļņos savu mieru lejot.

Kā apskaidrots.
Jā, apskaidrots un rimts.
No jauna nolemts dzimt.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2013-12-15 11:30 
Saruna ar sevi ir vissmagākā,jo nav iespējams samelot.:)
 forma1961  2013-12-15 11:31 
Es arī sev meloju,jo nav jau kam atspēkot.
 klusaisMiileetaajs  2013-12-15 11:47 
Baigi filosofisks...
 DDT  2013-12-15 12:38 
jā,klusais!
{ man,kā paakjim-par " filoPisku"!}:D
m...de!
 lasmaize  2013-12-16 08:42 
forma,
noteikti ir,
pameklē,
atrodi,
stiprini !
 forma1961  2013-12-16 13:25 
Maizīt ar lasi,tā mana otrā dabas puse nez kāpēc bieži klusē.
 Susurlacic  2013-12-16 15:57 
labi, sarunāts.. pārdzimsim:)
 lasmaize  2013-12-18 14:17 
forma,
pamodini, parunā,
jautrāk taču divatā !
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu