Nesaskaņa [konkursam]

Sirds skaņu pasaulē bijīgi klausās,
Ķermeņi ritmu no dabas zin.
Kurlās ausis nedzird, bet ausās,
Pedāļus kājas tik min un min.

Mute grib ēst, rokas darba prasās,
Acis visu badīgi tver.
Un tā mana dvēsele ar prātu kasās,
Līdz mūzas spēriens to nāvīgi ķer.

Kā sadzīvot sirdij ar kārīgo miesu,
Ja katra citu ko grib?
Zūdību, nīcību, pelnīto tiesu,
Dzīvi kā mirkli, kas ātri zib..

Tikai sirds sadzird klusuma mieru,
Cītaru skaņās un ritmā ir viss.
Kaut kur dzejnieki nepārstās dzejot,
Bet fūgas skanēs pat debesīs.