Veltījums kainiņienei svētkos
Lieldienas ir atkal klāt,
Jāiet olas ripināt.
Cauri sniegam,cauri peļķēm.
Garām dāvinātām neļķēm
Ripo tās no kalna lejā,
Tieši kaimiņtantei sejā
Pati vainīga,ka sejā
Nav ko gulēt kalna lejā
Bij tā vairāk iedzērusi,
Olu ceļā aizmigusi
Celies augšā,nav ko dusēt,
Atpūties,nu jāiet tusēt!
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2013-03-31 11:23 |
| Sveiciens viņai, tai kanniniecei, arī no Ričarda Pārkera! |
| assortina |
2013-03-31 18:09 |
| Nabaga kaimiņiene...! |
| straume22 |
2013-04-01 12:19 |
Draudzene modina draudzeni tusam. Tuss lieta varētu būt laba...olas savārītas
ripināšanai, artotad arī darbs tika atzīmēC pasniedzot neļķes(akal notikusi
revolūcija, m-de...).
Bet ļautiņi mīļie...
Lieldienas ir citi svētki, tautu dainās
smuki apdziedātas, mazlietiņ arī ar joku dzirksti, bet ne tik dziļi tveroši kā
cien.autores darbiņā... |
| Plaanpraatinjsh |
2013-04-01 20:18 |
| Pasveicini no manis arī. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!