Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

lēnais valsis saullēktā. (uzmanību! te jūtama necenzētu vārdu un vardarbības tēlojumu klātbūtne!)

sasieta ar zarnām mēle
kā atkailināta riba erekciju tēlo
līkā grūdienā triecoties lūpu kaunuma spraugā
iešūpo nieri asinsvadu tīkla žņaugā
gļotains kāpurs urīnpūsli grauž
ar tīksmi kapā izstaipītus pautus savā glumā kapā
gaļīgi trīsuļo
un skandē korāļus visnotaļ cildināmi jaukus:


Laimes pilnas gaviles
Sveic jaunu gaišu dienu,
Skan dzidras rīta stabules
Un novēl klusiem svētkiem dvēseli ikvienu!

Saules zaigojums
Caur plīvojošām mākoņburām staro,
Un katras dzīvībiņas mīļojums
Ar laimi gaišu dvēselīti katru baro;

Sauc putnu treļļi
Dejot priekā, plandīties tik brīvi
Kā magoņziedi trausli mēļi,
Kā spirgtā avotā ar basām pēdām brienot dzīvi!


...tad raisās zarna, pasprūk mēle
riba caurdur vēderu un urīnpūslis plīst
ar šļakstu strutainu un spermas pilnu
kāpurs trīsuļojot madrigālos šķīst:

bļeģ, riba dirsene, tu, maita pistā!
tu mani tikko pārpirdīji ateistā!

---------------------
virs asinīm un dubļiem lido taureņbērns
no rīta puses atskan bēru dzīru valsis lēns
plok putas, dūmi klīst,
no miega mostas kaut kas vēl -
tur mostas kaut kas īsts:
tas komercfirma auseklīc

un sazied neviltotas mieles.

~~~~~~~

bet domu leduspuķes zied
uz siltas, neapraktas pieres
kā pavasarī ievas zied
tā tava dzīvā elpa kausē sienas
un neklūpot uz miglas kāpšļiem
tu nesteidzīgā mierā vari tālāk augšup iet
no vieniem prātiem pārkāpjot uz citiem prātiem
pie mēness raga sapņu auklā pūķi siet
(ar labu nakti,
pirmatnējo baiļu neandertāliet!)
bet sirds ir sen
jau tur, kur tai ir jābūt -
vai dzirdi to vai nē
tā savu dziesmu vienmēr zin un dzied:

ak, sviniet to, ka esiet, sviniet to un mīlējiet!
un allažiņ ar siltu pirkstu [pirkstu!]
leduspuķēs savās komplicēti plašās, garās, diferenti daudzšķautņainās, skaļās
kardiogrammu smalku, tīru zīmējiet!
jel, sviniet to un mīlējiet,
jau tagad zvaigžņu mutautiņu nokritušo paceliet,
pa dzīvotmīlas zaļumballes mauriņu
pabradājiet
ar basām kājām, neuzkāpjot vardei -
tā jūsu sirdsapziņa kaut ko murmulē un kurkst...
(bet kājas neveiklas un gurst,
un vardēm pilns šis zaļumballes purvs)
jel, sviniet to, ka esiet, sviniet to un mīlējiet
ar katru pieskārienu sirdsplaukšanas pulsam..
[un manu daiļrunību piedodiet -
tak ballējoties ne tā vien to mēli kulstam.. ]

kūst leduspuķes,
sirdis dziesmu dzied -
vēl nesteidziet, vēl nesteidziet, vēl nesteidziet,
taureņvalsi lēnu kāpurķēdēm žvadzot dejojiet,
no balles aiziet prom vēl nesteidziet...

Sk
Viedokļi par dzejoli
 mazlacitis  2013-02-08 10:55 
Traks baļļuks
 sebring  2013-02-08 11:16 
Sātanistu baļļuks.
 lauvene4  2013-02-08 11:30 
Jaunība ar vecišķo samaisījusies, vājš prāts ar skaidru prātu. Lasiet galējībās vai
arī izvelciet vidējo aritmētisko.
 taalais_sakura  2013-02-08 11:34 
Dzejolis visnotaļ spilgts un krāsām pārbagāts,īsts mākslas darbs,kas kā daudzi dažādu
novirzienu pēdējo laiku mākslas darbi, atbilst "labākajam" pasaules pārvaldīšanas
pamatprincipam,kuru piekop pasaules pārvaldītāji,proti,šoka doktrīnai:tas ir vispirms
šokē un tad šoka paralizētajā apziņā netraucēti un viegli novada sev vēlamo
informāciju,vai veic nepieciešamos pārveidojumus.Ļoti intriģējošs!
 Jomo  2013-02-08 11:36 
daudzko izlasiiju
 malva  2013-02-08 12:13 
njuu sasintezējies. diespas... var kā palīdzēt?
 Naktsvijole_es  2013-02-08 12:54 
Nē,es protams it nemaz nelielos un nemēģinu lielīties ,bet atklāšu,ka pār mani pēkšņi
nāca dievišķa atklāsme,ka šī darba autors pavisam noteikti ir ķirurgs,kurš pārdzīvo
neveiksmīgu operāciju un sevi mierina ar domām,ka-lai arī miesu grauzīs ereģējoši
tārpi,dvēsele ,pa mēness ragu,tomēr dodas pretī mūžīgajai gaismai :))labi,ka tā...
 _deggunnoiser_  2013-02-08 13:01 
hmm.. kaut kur pats nobeigums atkal aizķēries, laikam nožagojās kāds kibertarakāns -
nekas jau daudz tur vairs nepateikts nebija palicis, tomēr pēdējās rindas, kuras šeit
mistiski iekodējās zem "Sk", pēc ieceres bija jau izskanējušo vārdu specifiski
cikliski noslēdzošs atkārtojums:

Skan dzidras rīta stabules
Un novēl klusiem
svētkiem dvēseli ikvienu!
 ofni  2013-02-08 13:33 
.uin.
 virbams  2013-02-08 15:15 
ko gribiet, zeme rīb
 ali_ments  2013-02-08 16:53 
Piedzēruša pataloganatoma murgi.
 klusaisMiileetaajs  2013-02-08 18:01 
Wēēēē...! :(
 baalzams  2013-02-08 18:11 
štrunc uz kociņa.
 Diena  2013-02-08 22:39 
Godājamā Redkolēģija! Jā, tik "labu preci" Jūsu privātbodītē necerēju ieraudzīt!
 elle_errante  2013-02-09 00:14 
Ielai mokas kā vēderā pirdiens aizturēts,
kliedziens kā miets, rīklē iedzīts,
stājas.
Rīklē trekni takši stāvus slejas un rēc
un līnijdroškas vājas.
Krūtis
izmīdītas kā dēlis,
kā no diloņa.

Ciešanas.. (Vladimirs Majakovskis. Mākonis
biksēs. Atdzejojis Imants Ziedonis)
--
Šī nav dzeja, kas man liktu sajūsmināties.
Tomēr , mjā, tā vienaldzīgu neatstāj, liek riebumā aizgriezties un izbrīnā ieplest
acis. Lai ieraudzītu, sadzirdētu - nav obligāti skaļi kliegt. Novēlu augt, nevis
aizvien atgremot jau pašam sevi. Piedod, dārgais vārdu Burvi!:)(saļimst)
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?